Raksti par mākslinieci



Ievas Maurītes izstāde Zaļā līnija galerijā Tifāna. July 4, 2008
Materiālā un garīgā pasaule Ievas Maurītes gleznās.



Garīgo spēku un vasaras vēsmas pašlaik iespējams sajust grafiķes Ievas Maurītes izstādē Zaļā līnija, kas ir pirmā izstāde pēc remonta atkal atvērtajā galerijā Tifāna (līdz 26. VII), kas šogad svin 10 gadu pastāvēšanas jubileju.



Zaļā līnija – izstādes nosaukums vienlīdz tieši raksturo gan mākslinieces darba stilu, gan izstādes domu. Līnija vienmēr bijis Ievas Maurītes gleznieciskās izpausmes stils, kas sakņojies Latvijas Mākslas akadēmijā gūtajā grafikas izglītībā. Ievas Maurītes līnija nav asa, tieša, ekspresīva, bet pārdomāti un nosvērti pauž mākslinieces iecerēto. Kolorītiski Ievu Maurīti aizvien raksturojis melnais un baltais, kam reizēm pievienojies arī sudrabs un zelts. Iepriekšējā izstādē galerijā Tifāna (Brokastis pie `Tifānas`, 2005.g.) Ieva Maurīte spēlējusies ar sarkano, tādējādi simbolizējot vasarā baudīto svelmi. Taču šoreiz apskatāmajā izstādē mākslinieces klasisko krāsu salikumu papildina zaļais un rozā.

Kā mākslā, kuras galvenais raksturlielums ir lakonisms, un ikviena detaļa iegūst pastiprinātu nozīmi, izvēlētās toņu nianses Ievas Maurītes gleznās nekad nav nejaušas. Izstāde Zaļā līnija ievada vasaru, ieved vasaru Ievas Maurītes gleznās. Līnija mākslinieces darbos ”nav zaļa” dabas aizsardzības aktivitāšu nozīmē; tas ir dzīvības un dabas zaļais, visu veidu zaļais, kas redzams apkārt Latvijas vasarā. Dabas simbols ir arī govs – viens no bieži redzamiem tēliem mākslinieces darbos. Ar govi patiesībā sākusies izstāde – sākumā tapuši divi darbi, kuru aptuveni nosaukumi varētu būt Vasara – diena un Lidojošā nakts govs. Ar pēdējo savā ziņā bija iespējams iepazīties jau 2007. gadā Agijas Sūnas galerijā rīkotās izstādes – konkursa Gada glezna ietvaros, kurā Ieva Maurīte ieguva 1.vietu ar darbu Zvaigžņotās debesis. Izstādē Zaļā līnija redzamā nakts govs ir viena un sapņo lidojot.

Mākslas pasaulē neizbēgamā un nenoliedzami auglīgā iedvesma dabas motīvos Ievas Maurītes gadījumā atrasta lauku mājās tālajā jūrmalā, uz kurām Ieva pārceļas iestājoties patstāvīgi siltam laikam. Turienes tēli apskatāmajā izstādē (tāpat arī vairākās iepriekšējās) parādās arī šķūnīšu veidolā, kā, piemēram, darbā Materiālais un garīgais, kas attēlo uz šķūnīša uztupinātu govi un šīs kompozīcijas atspulgu – šo paņēmienu māksliniece izmantojusi jau agrāk, lai norādītu uz lietām un to patieso vērtību, veidojot vienotu domtēlu, ko Ieva Maurīte pasniedz caur izteiksmīgo līniju.

Tēli Ievas Maurītes darbos nav pašvērtīgi, bet gan dziļi filozofiskas domas nesēji – ne filozofijas kā zinātnes izpratnē, bet dzīves gudrības atspoguļojumā. Raksturīgs tēls tādējādi ir viņas Domīgie portreti jeb Filozofiskie cilvēki, kas ir vispārināts tēls un pauž mākslinieces dvēseles stāvokli gleznas tapšanas brīdī. Šie tēli pauž mākslinieces ikdienas un filozofisku kategoriju informācijas apvienojumu mākslā, tādējādi Domīgais cilvēks neiztrūkst arī šajā izstādē, kurā veido izstādes kompozicionālo pamatu. Tas izskaidro arī nosaukumu sekundāro vērtību mākslinieces daiļradē.

Līdzās gleznai, kas uz rozā fona ar melnu un zeltu atspoguļo materiālās un garīgās vērtības, filozofiski saturīgākā noteikti ir Eņģelis virs jūras. Eņģelis gleznā ”ielido” no kreisās puses ar cieši piekļautiem, izteikti lakoniski, bet tādēļ sevišķi nevainojami stilizētiem spārniem, pieliektu galvu, pievērtām acīm… jūru simbolizē horizonts. Lai uzsvērtu svētuma un augstākās varas klātbūtni šai darbā, fons veidots no sīkiem, ritmiskiem zelta un sudraba triepieniem. Arī darba novietojuma vieta ir īpaša – izstādē Brokastis pie `Tifānas` (2005) tajā tika novietots darbs, kas attēlo ”To, kurš mūs vada”.

Tāpat kā Ievas Maurītes mākslā runā līnija, tikpat izteiksmīgs ir fons. Tie parasti veidoti, sabalansējot sīku ritmizētu triepienu, kas ir izturēts un viendabīgs, toņu variācijas tajos rada augsni gaismu un ēnu spēlēm, ko vēl vairāk pastiprina homogēnā, nepārtrauktā, gluži vai taustāmā līnija, kas veido tikai tuvplānā manāmu reljefu. Izstādē Zaļā līnija apskatāmajā gleznā Vasara – diena zaļais, straujiem otas vilcieniem veidotais fons rada asociācijas ar ņirbošu zaļu zāli, kurā ganās govs, kas filozofiski arī uzskatāma par visa sākumu (piena devēja – dzīvības devēja) – govs arhetipu. Ņirbošais fons veidots arī gleznā Eņģelis virs jūras, lai tādējādi parādītu viļņojošos jūru. Arī nakts debesīm ir savs, līdzīgi veidots fons.

Kā atsevišķs elements vai tēls Ievas Maurītes darbos skatāms mākslinieces paraksts – Maurīte, kas speciāli dizainēts, ņemot vērā burtu saskaņas principus, un uz audekla tiek uzlikts ar trafareta palīdzību, proporcionāli rūpīgi piemeklējot mērogu katram darbam. Variēta tiek arī krāsa, nereti izvēloties gleznas fona krāsu, tādējādi signatūru atstājot manāmu tikai reljefā. Grafiķes darbos ir atmests tik daudz no ”visa liekā”, ka paraksts uzskatāms par atsevišķu vērtību.

Māksliniece veidojusi arī vairāku grāmatu vizuālo noformējumu – Pasakās par bērnu dzīvi no Ievas Maurītes raksturīgās daiļrades ņemtie tēli rada visas grāmatas vizuālā noformējuma struktūru, savukārt Draiski dzejolīši ilustrēti ar bērnišķīgi naiviem un tādēļ bezgala mīļiem dzīvnieciņiem, rūķiem un citiem tēliem.

Ievas Maurītes minimālisma estētikā balstītais darbu smalkums un rūpīgi izvēlētie tēli ir ārkārtīgi piesātināti ar raksturu un domu. Pēc šķietamās vienkāršības pirmajā iespaidā, tie atklāj ko tādu, kas ir vērts, lai ļautos to ilgākai ietekmei. No darbiem staro harmonija, un izstādes iekārtojumā tie rod vienotu kompozīciju.

Šai izstādē ienākošā krāsainība ievada Ievas Maurītes nākamo izstādi, kas, pateicoties iegūtajam Gada gleznas 2007 titulam notiks galerijā ASūna, un tajā galvenais uzsvars tiks krāsai.




20.
„Gada gleznas” jubilejas ceremonijā par uzvarētāju kļūst Ieva Maurīte

Konkursa „Gada glezna” piecpadsmitajā ceremonijā, kas notika vakar Agijas Sūnas galerijā, par laureātu kļuva Ieva Maurīte un viņas glezna „Zvaigžņotās debesis”. Šogad savus darbus konkursam bija iesnieguši 66 mākslinieki, un tas ir vislielākais iesniegto darbu skaits kopš konkursa pirmsākuma.
Balvu un prēmiju Ls 1000 apmērā laureātam pasniedza Hansabankas valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš, kurš atzina, ka šis ir emocionālākais bankas projekts, jo izveidots un atbalstīts kopš Hansabankas dibināšanas 1992. gadā. Konkurss „Gada glezna” top sadarbībā ar Hansabankas Private banking. „Gada gleznas” organizatore Agija Sūna īpaši norāda, ka šis konkurss ik gadu atklāj kopainu par to, kas notiek Latvijas aktīvo mākslinieku jaunradē.
„Gada gleznas” konkursa ietvaros arī šogad vēl tiks noteikta skatītāju simpātiju balva, ko piešķirt sāka tikai pirms dažiem gadiem, bet kas jau kļuvusi par tradīciju. Līdz 13. janvārim Agijas Sūnas galerijā ikviens var nobalsot par “Gada gleznas” konkursam iesniegtajiem darbiem.
„Gada gleznas” mērķis ir veicināt Latvijas glezniecības jaunradi un attīstību. Tieši tāpēc iesniedzamajiem darbiem ir tikai divi nosacījumi: autoriem jābūt profesionāliem māksliniekiem un gleznām jābūt radītām konkursa norises gadā. Neparasta ir arī konkursa vērtēšanas sistēma, kas aizgūta no Japānas pieredzes – iesniegtos darbus vērtē viens eksperts, kas ir Latvijas mākslinieku vidū un sabiedrībā atzīts gleznotājs, turklāt katru gadu vērtē cits eksperts. Šogad darbus vērtēja gleznotāja Aija Zariņa.

oN�l<�X�8;
Tēli Ievas Maurītes darbos nav pašvērtīgi, bet gan dziļi filozofiskas domas nesēji – ne filozofijas kā zinātnes izpratnē, bet dzīves gudrības atspoguļojumā. Raksturīgs tēls tādējādi ir viņas Domīgie portreti jeb Filozofiskie cilvēki, kas ir vispārināts tēls un pauž mākslinieces dvēseles stāvokli gleznas tapšanas brīdī. Šie tēli pauž mākslinieces ikdienas un filozofisku kategoriju informācijas apvienojumu mākslā, tādējādi Domīgais cilvēks neiztrūkst arī šajā izstādē, kurā veido izstādes kompozicionālo pamatu. Tas izskaidro arī nosaukumu sekundāro vērtību mākslinieces daiļradē.

Līdzās gleznai, kas uz rozā fona ar melnu un zeltu atspoguļo materiālās un garīgās vērtības, filozofiski saturīgākā noteikti ir Eņģelis virs jūras. Eņģelis gleznā ”ielido” no kreisās puses ar cieši piekļautiem, izteikti lakoniski, bet tādēļ sevišķi nevainojami stilizētiem spārniem, pieliektu galvu, pievērtām acīm… jūru simbolizē horizonts. Lai uzsvērtu svētuma un augstākās varas klātbūtni šai darbā, fons veidots no sīkiem, ritmiskiem zelta un sudraba triepieniem. Arī darba novietojuma vieta ir īpaša – izstādē Brokastis pie `Tifānas` (2005) tajā tika novietots darbs, kas attēlo ”To, kurš mūs vada”.

Tāpat kā Ievas Maurītes mākslā runā līnija, tikpat izteiksmīgs ir fons. Tie parasti veidoti, sabalansējot sīku ritmizētu triepienu, kas ir izturēts un viendabīgs, toņu variācijas tajos rada augsni gaismu un ēnu spēlēm, ko vēl vairāk pastiprina homogēnā, nepārtrauktā, gluži vai taustāmā līnija, kas veido tikai tuvplānā manāmu reljefu. Izstādē Zaļā līnija apskatāmajā gleznā Vasara – diena zaļais, straujiem otas vilcieniem veidotais fons rada asociācijas ar ņirbošu zaļu zāli, kurā ganās govs, kas filozofiski arī uzskatāma par visa sākumu (piena devēja – dzīvības devēja) – govs arhetipu. Ņirbošais fons veidots arī gleznā Eņģelis virs jūras, lai tādējādi parādītu viļņojošos jūru. Arī nakts debesīm ir savs, līdzīgi veidots fons.

Kā atsevišķs elements vai tēls Ievas Maurītes darbos skatāms mākslinieces paraksts – Maurīte, kas speciāli dizainēts, ņemot vērā burtu saskaņas principus, un uz audekla tiek uzlikts ar trafareta palīdzību, proporcionāli rūpīgi piemeklējot mērogu katram darbam. Variēta tiek arī krāsa, nereti izvēloties gleznas fona krāsu, tādējādi signatūru atstājot manāmu tikai reljefā. Grafiķes darbos ir atmests tik daudz no ”visa liekā”, ka paraksts uzskatāms par atsevišķu vērtību.

Māksliniece veidojusi arī vairāku grāmatu vizuālo noformējumu – Pasakās par bērnu dzīvi no Ievas Maurītes raksturīgās daiļrades ņemtie tēli rada visas grāmatas vizuālā noformējuma struktūru, savukārt Draiski dzejolīši ilustrēti ar bērnišķīgi naiviem un tādēļ bezgala mīļiem dzīvnieciņiem, rūķiem un citiem tēliem.

Ievas Maurītes minimālisma estētikā balstītais darbu smalkums un rūpīgi izvēlētie tēli ir ārkārtīgi piesātināti ar raksturu un domu. Pēc šķietamās vienkāršības pirmajā iespaidā, tie atklāj ko tādu, kas ir vērts, lai ļautos to ilgākai ietekmei. No darbiem staro harmonija, un izstādes iekārtojumā tie rod vienotu kompozīciju.

Šai izstādē ienākošā krāsainība ievada Ievas Maurītes nākamo izstādi, kas, pateicoties iegūtajam Gada gleznas 2007 titulam notiks galerijā ASūna, un tajā galvenais uzsvars tiks krāsai.





Ar izsmalcinātu vienkāršību un noteiktu tēlu sistēmu Ieva Maurīte savos gleznojumos un zīmējumos panāk visdažādāko noskaņu amplitūdu. Visa būtiskā izteicēja ir līnija. Melnbalts vai krāsains, palielināts un skatītāja acīm pietuvināts grafiski skaidrs zīmējums uz attīrīta laukuma mākslinieces darbos ieraugāms visbiežāk. Emocionālais pavediens seko gleznotājas rokas ievilktai līnijai, un tā var būt gan viegli rotaļīga, gan filozofiski bezgalīga, gan eksistenciāli skumja. Trauslajā zīmējumā šķiet paslēpts kāds noslēpums vai mērķis, kuram māksliniece turpina sekot ar katru jaunu darbu.
/Ilze Žeivate, 2007./
“ Ieva Maurīte gadu gaitā ir izstrādājusi noteiktu tēlu sistēmu, kura manifestē galvenokārt nevis objektus, bet gan atšķirīgas noskaņas, kas apstākļu sakritības dēļ materializējas dažādos objektos un būtnēs.
Emocionāli šie darbi ir ļoti atšķirīgi- no galēja, varbūt pat vieglprātīga prieka līdz pārpasaulīgām skumjām. Ievas intuitīvā līnija spēj izteikt to, ko parasti var atļauties, piemēram, mūzika vai dzeja”.
/Arnis Martinelli, 2003./
“Viss, ko attēloju savos darbos, ir tas, ko mīlu. Mīlu sevi, mīlu laimi, mīlu eņģeļus un laimes zvaigzni..
Mani neinteresē šausmas vai sociālas nejēdzības. Svarīgāki ir iekšējie procesi. Es ceru, ka suns un govs ir paliekošas vērtības.
Arī galvai ir vērtība, tāpēc tā manos darbos atkārtojas.
Vēlos, lai skatītājs jūt apmēram to pašu, ko es tajā brīdī, kad top mani darbi. Gribētos, lai to veidotu pozitīvais, ko cenšos darbos ielikt.”
/Ieva Maurīte./

Pārpublicējot tekstu, atsauce uz
autori Ilzi Žeivati obligāta.

l �t��X�8āt katru gadu vērtē cits eksperts. Šogad darbus vērtēja gleznotāja Aija Zariņa.

oN�l<�X�8;
Tēli Ievas Maurītes darbos nav pašvērtīgi, bet gan dziļi filozofiskas domas nesēji – ne filozofijas kā zinātnes izpratnē, bet dzīves gudrības atspoguļojumā. Raksturīgs tēls tādējādi ir viņas Domīgie portreti jeb Filozofiskie cilvēki, kas ir vispārināts tēls un pauž mākslinieces dvēseles stāvokli gleznas tapšanas brīdī. Šie tēli pauž mākslinieces ikdienas un filozofisku kategoriju informācijas apvienojumu mākslā, tādējādi Domīgais cilvēks neiztrūkst arī šajā izstādē, kurā veido izstādes kompozicionālo pamatu. Tas izskaidro arī nosaukumu sekundāro vērtību mākslinieces daiļradē.

Līdzās gleznai, kas uz rozā fona ar melnu un zeltu atspoguļo materiālās un garīgās vērtības, filozofiski saturīgākā noteikti ir Eņģelis virs jūras. Eņģelis gleznā ”ielido” no kreisās puses ar cieši piekļautiem, izteikti lakoniski, bet tādēļ sevišķi nevainojami stilizētiem spārniem, pieliektu galvu, pievērtām acīm… jūru simbolizē horizonts. Lai uzsvērtu svētuma un augstākās varas klātbūtni šai darbā, fons veidots no sīkiem, ritmiskiem zelta un sudraba triepieniem. Arī darba novietojuma vieta ir īpaša – izstādē Brokastis pie `Tifānas` (2005) tajā tika novietots darbs, kas attēlo ”To, kurš mūs vada”.

Tāpat kā Ievas Maurītes mākslā runā līnija, tikpat izteiksmīgs ir fons. Tie parasti veidoti, sabalansējot sīku ritmizētu triepienu, kas ir izturēts un viendabīgs, toņu variācijas tajos rada augsni gaismu un ēnu spēlēm, ko vēl vairāk pastiprina homogēnā, nepārtrauktā, gluži vai taustāmā līnija, kas veido tikai tuvplānā manāmu reljefu. Izstādē Zaļā līnija apskatāmajā gleznā Vasara – diena zaļais, straujiem otas vilcieniem veidotais fons rada asociācijas ar ņirbošu zaļu zāli, kurā ganās govs, kas filozofiski arī uzskatāma par visa sākumu (piena devēja – dzīvības devēja) – govs arhetipu. Ņirbošais fons veidots arī gleznā Eņģelis virs jūras, lai tādējādi parādītu viļņojošos jūru. Arī nakts debesīm ir savs, līdzīgi veidots fons.

Kā atsevišķs elements vai tēls Ievas Maurītes darbos skatāms mākslinieces paraksts – Maurīte, kas speciāli dizainēts, ņemot vērā burtu saskaņas principus, un uz audekla tiek uzlikts ar trafareta palīdzību, proporcionāli rūpīgi piemeklējot mērogu katram darbam. Variēta tiek arī krāsa, nereti izvēloties gleznas fona krāsu, tādējādi signatūru atstājot manāmu tikai reljefā. Grafiķes darbos ir atmests tik daudz no ”visa liekā”, ka paraksts uzskatāms par atsevišķu vērtību.

Māksliniece veidojusi arī vairāku grāmatu vizuālo noformējumu – Pasakās par bērnu dzīvi no Ievas Maurītes raksturīgās daiļrades ņemtie tēli rada visas grāmatas vizuālā noformējuma struktūru, savukārt Draiski dzejolīši ilustrēti ar bērnišķīgi naiviem un tādēļ bezgala mīļiem dzīvnieciņiem, rūķiem un citiem tēliem.

Ievas Maurītes minimālisma estētikā balstītais darbu smalkums un rūpīgi izvēlētie tēli ir ārkārtīgi piesātināti ar raksturu un domu. Pēc šķietamās vienkāršības pirmajā iespaidā, tie atklāj ko tādu, kas ir vērts, lai ļautos to ilgākai ietekmei. No darbiem staro harmonija, un izstādes iekārtojumā tie rod vienotu kompozīciju.

Šai izstādē ienākošā krāsainība ievada Ievas Maurītes nākamo izstādi, kas, pateicoties iegūtajam Gada gleznas 2007 titulam notiks galerijā ASūna, un tajā galvenais uzsvars tiks krāsai.